Mūsu blogs

Arkly : Kristaps Deksnis par LPČ, LPS un Vegasas plāniem.

18.05.2014 admin 10

Latvijas dzīvā pokera aina pēc pēdējiem Latvijas pokera čempionātiem un LPS sērijas ir krietni uzlabojusies. Vietējiem “online” spēlētājiem beidzot ir iespējas sevi pierādīt arī prestižos dzīvā pokera turnīros. Sērijas spēlēja un skatījās daudzi, taču neapturams gan LPČ, gan LPS turnīros bija Kristaps “KrDek” Deksnis. Vairākas uzvaras, fināla galdi un galu galā arī uzvara LPS reitingā, kas nodrošināja braucienu uz Vegasu. Iepazīsties ar Kristapa pokera stāstu, sajūtām turnīros un WSOP plāniem.

2013-11-25_lpc_kristapsdeksnis_1

Pastāsti par to, cik ilgi pirms LPČ ME uzvaras biji pazīstams ar pokeru? Kādi bija Tavi pokera paradumi? Ikdienā spēlēji? Vairāk dzīvajā vai internetā?
Ar pokera spēlēšanu sāku aizrauties jau 2006. gadā, pamatā, kā jau visi, pirmsākumos niekojoties ar freeroll`iem. Nedaudz vēlāk arī tika veikts pirmais depozīts, lai pamēģinātu arī maksas turnīrus. Nopietnāk uz naudu sāku spēlēt no 2009. gada, kad aizsāku spēlēt vairāk Fulltilt`ā, kā arī citās pokera istabās. Tā līdz kādam 2012. gadam diezgan regulāri spēlēju internetā, ik pa laikam arī iegūstot kādu palielāku laimestu. Tad 2012. gadā samazināju izspēlēto turnīru daudzumu, aizrāvos ar citām izklaidēm, kā arī maģistratūras studijām vairāk atvēlot laikam, kā arī pa vidu visam vēl strādājot pilnas slodzes darbu, tā pokera spēlēšanai palika mazāk laika.

2013. pabeidzot maģistratūru, parādijās brīvāks laiks, ko varētu arī veltīt pokera spēlēšanai un tad arī parādijās tāds kā ultimāts pret sevi – pieķerties spēlēšanai krietni vairāk, ieguldīt savā attīstībā attiecībā uz pokeri vai nespēlēt vispār. Tā, 2013. gada otrajā pusē vairāk sāku pilnveidot savu spēli, it īpaši pirms LPČ, kas arī bija izvirzīts kā sava veida atskaites punkts. Skatoties pēc rezultātiem, vai pēc LPČ turpināt spēlēt vai arī beigt spēlēt pavisam un savu laiku atvēlēt, kam citam.
Visus šo pokera spēlēšanu periodu, protams, izteiktāk spēlēju internetā, bet ik pa laikam uzspēlētot arī dzīvajā vai Voodoo vai kādā home game`ā.

LPČ 2014 ME : Cik reizes iepirkies turnīrā? Bija lielas svārstības pa dienām vai čipu skaits tikai nemitīgi pieauga?
Sanāca divas reizes iepirkties, pirmo reizi mēģinot 1C dienā, sanāca izkrīst pēc kāda 4. līmeņa ar nut flush pret Normundu Rumbas full house. Pēc tam neliels pārdomu brīdis vai mēģināt arī 1D dienā. Pēc pāris stundām nolēmu, ka mēģināšu otro reizi, jo bija pārliecība, ka līmenis nav tik nereāls, lai tā būtu lieki izmesta nauda.
1D diena aizritēja samērā mierīgi, bez lielām svārstībām un dienu noslēdzu, ja nemaldos, nedaudz zem sākuma staka, laikam ap 17k, kas sanāca, ja nemaldos, aptuveni kādi 13-15bb nākošajā dienā.

Visinteresantākā no visām turnīra dienām izvērtās 2b diena, jo tiku ielozēts pie galda, kas tika nodēvēts par “nāves” galdu. Dienu sākot biju pie viena galda ar woxiku, bertulsonu, jau pieminēto Rumbu, tad vēl damage, kā arī Nalims. Sastāvs Latvijas līmenim iespaidīgs, bet, kā pats uzskatīju, lielākā mana priekšrocība bija tas, ka es daudz maz zināju uz ko spējīgi ir visi iepriekš minētie spēlētāji, bet viņi mani neviens nezināja.

Par staka svārstībām runājot, jāteic, ka vienā brīdī paliku ar 6bb, pēc tam, kad vienā partijā ar samērā labu roku uzdūros uz damage quadiem. Pēc kā sekoja kāpums uz augšu un otro dienu noslēdzot biju trīspadsmitkāršojis savu otrās dienas sākuma staku.

Trešajā dienā staks jau svārstijās pamatā 30-15-30bb robežās, bet veiksmīgi izturot visus trešās dienas līmeņus, dienu noslēdzu kā 11ais no 14 turnīra palikušajiem. Runājot par ceturto dienu, tad tā gan bija ar pamatā ar augšupejošu tendenci. Kā vienu no svarīgākajiem momentiem turnīra uzvarai var minēt partiju neilgi pirms finālgalda, kad izdevās dubultot savu stack`u ar 8nieku setu pret Kasparu Poiša top pāri un flushdrawu sākot skrieties flopā. Bet, protams, svarīgākā partija, esot jau HU, bija A9s pret Jāņa Z. JJ, kad runneros atnāca nutflush, pēc kuras jau atlika “piebeigt” Jāni līdz galam, lai arī tas prasīja aptuveni stundu.

Sajūtas pēc uzvaras LPČ ME? Ballīte ar draugiem vai izgulēšanās?
Sajūtas grūti raksturot, bet sākumā neticības sajūta un neliels apjukums, kas izpaudās arī pēcturnīra intervijā ar Paulu, kad atbildot uz jautājumiem, prāts bija pavisam, kur citur nevis koncentrējies uz uzdotajiem jautājumiem. Pēc turnīra devos mājās ar domu izgulēties pēc vairāk kā 12 stundu pavadīšanas kazino, bet miegs šajā naktī sanāca krietni maz. Čempionāta uzvaras atzīmēšana jau notika pēc atgriešanās no Prāgas decembrī.

Uzvarēji PokerStars “last longer” un tiki pie brauciena uz Prāgas Eureka turnīru. Kādi iespaidi par spēli un atpūtu Prāgā?
Jāmin, ka nokļūšana kādā turnīrā, kas notiek ārpus Latvijas bija sapnis jau no pokera spēles pirmsākumiem, kad sāku sekot WSOP un EPT turnīriem. Tādēļ LPČ finālgaldā kā galvenais mērķis vispirms bija Pokerstars “last longer” izcīnīšana, bet ja uzvarēšu visu turnīru, tad savu galveno mērķi būšu izpildījis.

Par pašu spēli un tās līmeni, tad jāsaka, ka tas nebija nekas pārsteidzošs, un samērā labi “sitams”, varēja just starpību, kad pie galda sēž cilvēki, kas vairāk spēlē live turnīrus un, kas vairāk nāk no interneta vides, ne tikai vecuma dēļ, bet tieši spēles tendences ziņā. Neliels sarūgtinājums bija pirmās dienas beigās, kad neizdevās pārvarēt pirmās dienas barjeru, izkrītot 3 partijas pirms dienas beigām ar AK < K2s, izspēles ziņā, partija tāda pati kā man ar A9s bija pret Zeltiņa JJ, tikai šoreiz es biju zaudētāju lomā. Kā vēl interesants moments no Prāgas jāatzimē nofotografēšanos kopā ar Nadalu, kas arī bija ieradies Prāgā, kas izdevās, pamanot Nadalu divos naktī viesnīcas foajē, kad vinš tieši ieradās. Bet kopumā ar pašu nedēļu Prāgā jutos apmierināts, pēc kuras arī sev nosolīju, ka tas nebija pēdējais turnīrs, ko spēlēju ārpus Latvijas un kad būs iespēja, noteikti došos uz vēl kādu turnīru.

Daļa spēlētāju pēc labiem sasniegumiem, saskarās ar pārlieku lielu pašpārliecinātību un attiecīgi kādu laiku pēc lielā “izšāviena” nespēj uzrādīt labus rezultātus. Tu neilgi pēc LPČ uzvaras, tiki pie LPS titula un arī citos LPS posmos startēji veiksmīgi. Kā tiec galā ar šo sajūtu pēc lielākiem sasniegumiem?
Kā man pašam liekas, tad visa pamatā ir psiholoģiskā noturība, kā arī fiziskā sagatavotība, nav būtiski vai tas ir pats turnīra pats sākums vai jau n-tā stunda turnīrā, emocionālā bāze paliek nemainīga un nogurums neparādās un doma ir tikai viena, spēlēt pēc iespējas labāk attiecīgajā situācijā. Kā arī nemēdzu ieslīgt pašapmierinātība, proti, nepieturos pie nostājas – ja jau uzvarēju tagad, tad viss, nekas vairs nav jāmaina un uzvarēšu arī turpmāk.

Kā piemēru varu minēt gatavošānos pēdējam LPS reitinga turnīram, tad pirms tā veicu tādu kā pretspēlētāju skautingu, proti, tā, kā Pokerslatvija youtube kanālā bija visu piecu turnīru ieraksti, tad īpaši pievērsu uzmanību attiecīgā turnīra finālgaldiem un izvērtēju spēlētājus un piefiksēju tendences, kas man arī palīdzēja atseviškos momentos, kad iespējams neizpētot šo cilvēku paradumus, būtu izspēlējis roku savādāk.

Parasti par kāda turnīra uzvaru mēdzu izjust gandarījumu vien dažas dienas un pēc tam jau tā ir vēsture, ko var atzīmēt pokera cv un pārlieku liela pašpārliecinātība, kas traucēt spēlēt, neuzrodas.

Pie sasniegtā neapstāties – tā varētu skanēt Tavs moto. LPČ ME tituls, LPS uzvara un sezonai noslēdzoties iegūts brauciens uz WSOP turnīru. Kādi plāni un prioritātes Vegasā?
Pats savu moto vēl neesmu izdomājis, bet tavs minētais variants varētu būt kā viens no tādiem. Esmu no tiem cilvēkiem, kas piekrīt tam viedoklim, ka lai kaut ko sasniegtu, ir jāstrādā, nevis jāgaida, kad tīrā veiksme uzsmaidīs. Jo vairāk mērķtiecīgi strādā, jo labāki būs rezultāti, tāda ir mana pārliecība.

Attiecībā uz WSOP, tad mērķi ir nopietnākie, pamatā braucu ar domu izmantot sev doto iespēju un spēlēt cik vien labi iespējams jau WSOP eventā, kas iespējams varētu dot uzvaru jau, ne tikai Latvijas turnīros(Sapņot neviens nav aizliedzis :) ). Šobrīd plānoju arī mēģināt tikt uz WSOP main eventu caur satelītiem, internetā vai jau uz vietas Vegasā, bet mēģināšu noteikti. Protams, neatstājot novārtā arī doto iespēju izbaudīt to, ko sniedz grēku pilsēta visā tās krāšņumā. It īpaši interesanti liekas redzēt, kā izskatīsies Vegasā 4. jūlijā, kas amerikāņiem ir tik nozīmīga diena.

Paldies par atbildēm, veiksmi arī turpāk!

Šim rakstam ir 10 komentāri

Pievienot komentāru