Mūsu blogs

True Story Bro S01E03

16.04.2014 admin 20

Allofme. True Story Bro. 3.daļa. Atrisinājums.

Es patoloģiski nevaru nobeigt lietas, un šajā sakarā man patīk atsaukties uz jau neeksistējošās lapas nemirst.lv blogu zem nosaukuma „Proaktīvs un kreatīvs” (var izlasīt šeit http://klab.lv/users/elmucis/133451.html?mode=reply), kur autors raksta: „Visradošākie ir perfekcionisti. Piemēram, “Mobiju Diku” es izlasīju tikai līdz pusei, jo, manuprāt, kapteinis Ahābs nebija attēlots pietiekami spilgti un krāsaini.”

Story of my life. Pamatskolu bez skolas maiņas nevarēju pabeigt, bērnu mūzikas skolu nepabeidzu, vidusskolu nomainīju, Latvijas Universitāti pametu, no pedagoģijas augstskolas aizgāju. Kā cilvēks visādā ziņā inteliģents, pokera spēlētājs kā nekā, domāju, ka sistēmu esmu atkodusi. Tuvojās septembris, un bija kaut kur jāstājas iekšā. „Apiešu sistēmu”- padomāju es. Skaidrs, ka 3 gadus neizturēšu, bet ar dievpalīgu gadiņu varētu izvilkt. Esmu mācījusies matemātiku, mūziku, un filozofija un reliģija kā ēna man vienmēr ir gājusi blakām (vismaz kad ir gaišs). Nereti esmu domājusi, ka es varētu būt, teiksim, Pitagora inkarnācija. Par savu nākamo aizraušanos izvēlējos ķermeņa masāžas, kas sevī ietver mācīšanos par fizioloģiju un anatomiju. Paralēli tam sāku apgūt arī numeroloģiju. Sāku sevi vēl vairāk izjust kā grieķu domātāju.

Pienāca novembris un Fulltilts laipni atgrieza man sūrā darbā nopelnīto. Up up and away! virzījās mana dzīve. Taču acīmredzot Dievam attiecībā uz mani bija citi plāni.

Lai cik tas nebūtu paradoksāli, viss sākās 2013. janvārī, kad es kaut kā pati no sevis atmetu smēķēšanu. Runājot par smēķēšanu, es esmu nopīpējusi 13 gadus vidēji pa 15 cigaretēm dienā. Neesmu mēģinājusi atmest, neesmu ņēmusi pauzes, izņemot 2 nedēļas garus plaušu karsoņus vai ko tamlīdzīgu. Jo redzat… kopš es biju maziņa man vienmēr ir patikuši smēķētāji. Ne svētdienas vai kompāniju pīpētāji, bet tādi, kas pieiet lietai nopietni. Tāpēc, ka es ticu, ka šāds smēķētājs rīt var kļūt par mācītāju vai kareivi, vai labu draugu vai dzīves biedru, jo šādam cilvēkam ir sākotnēji jau īpašība ‘komitoties’, kamēr tādi svētdienas pīpētāji šodien pastaigājas ar Anniņu, rīt ar Grietiņu, šodien par Latvijas neatkarību, rīt par Eiropas Savienību, šodien ārsts, rīt orgānu pārdevējs.

Lai vai kā, mana veselība sāka burtiski brukt. Pa visām čakrām un fāzēm.

Pastāv teorija, ka, kad cilvēks smēķē vai dzer, vai lieto, tad patiesībā tas nav viņš, kas to dara, bet kāds gars, kas nav ticis ne augšā, ne apakšā barojas caur viņu. Tad arī tas gars ‘sargā’ tā cilvēka veselību, lai turpinātu baroties. Tas arī izskaidro, kāpēc pālī cilvēki krītot bieži neko neatsit, un tad atceroties brīnās: „Būtu skaidrā, būtu nosities”.

Kad mans vēders bija tukšs, tas dega. Kad piepildīts, tad piepūtās un izraisīja skaļus sirdspukstus manās ausīs, kurās viss skanēja tā, kā, kad aizspiežam ausis ciet, lai saklausītu savu īsto balsi. Plaušas dega, arī traheja (par šo punktu gan bijām atraduši forumos, ka tā mēdz gadīties tieši atmetot smēķēšanu – augot skropstiņepitēlijas (tā tās sauc?)). Termoregulācija negribēja veikt savu atvēsinošo funkciju. Visam pa virsu vēl reiboņi un pumpas. Būtībā atstāt māju viena pati es nevarēju. Kad tā turpinājās mēnesi un skola bija atstāta novārtā, un tās vietā nāca astroloģijas videolekcijas, par ko šai situācijai jāpasakās, bija skaidrs, ka pats tas prom neies un jādodas vien pie ārsta.

Pie ārsta es noskaidroju to, ka, kā izrādās, šie visi simptomi atbilst slimībai, ko sauc par veģetārismu. Tas, savukārt, ir izraisījis glutēna un arī laktozes nepanesamību, un vispār visa imūnsistēma sāka streikot ar saviem pēdējiem spēkiem.

(Par veģetārismu. Sāku atteikties no gaļas pamazām vēl pusgadu pirms pokers ienāca manā dzīvē. Sākumā ar ģimeni atteicāmies no cūkgaļas diētas dēļ. Tieši tad arī nejauši dzīvē parādījās neliels sakars ar islāma piekritējiem, tad solidārizācijas pēc atkrita govs gaļa. Pēc kāda pusgada arī vairs neprasījās citi lopi un putni. Protams, reti, bet dažreiz principi tika pārkāpti, ar katru gadu gan retāk un retāk.)

Atnācu mājās nesaprašanā, jo kurš sapratīs visapkārt meli bija skaidrs, ka ir jāizdara izvēle. Tad es staigāju pa dzīvokli turpu šurpu, atkārtodama pie sevis: „Dod man zīmi dod man zīmi dod man zīmi…”

Bija saulaina diena un es paskatījos ārā pa virtuves logu, un ieraudzīju savu kaimiņu tuvojamies mājai. Gāja viņš lēni, ar kruķi. Lai gan šķiet, ka viņš nav tik vecs… Jaunāks par manu vectēvu noteikti. Mēs visu mūžu dzīvojam vienā mājā. Viņi ar sievu ir ļoti sirsnīgi cilvēki bez sliktajiem ieradumiem, es pat apšaubu, vai svētkos tiek iedzerta kāda vīna vai šampanieša glāze. Viņi vienmēr uzsmaida, sasveicinās, un viņu skatienā nekad nav nosodījuma. Ar viņu meitu mēs gājām vienā klasē. Viņi uztraucās par viņu par daudz, taču viņai pret to nebija pretenziju, jo jau no mazotnes katru nedēļu viņi brauca uz kapsētu, kur apglabāti viņu 2 dēli. Viens nomira no slimības, otrs neslīka. Arī tēvam pašam darbs paņēma pāris pirkstus.

Tajā mirklī mana sirds piepildījās ar neizmērojamu laimes sajūtu, jo es biju pārsteigta un pateicīga par šo atklātību, ko saņēmu šajā tik ļoti nozīmīgajā mirklī.

Tad es skrēju pakaļ telefonam, lai piezvanītu draugam un pastāstītu, kā man šodien ir gājis. Tieši pirms minūtes viņš zvanīja man. Zvanu.

-Zini, man liekas, ka mums vajadzētu aiziet uz konsultāciju pie ajūrvēdiskā ārsta…

-Es tieši biju iedomājies to pašu, – teica viņš.

* * *

Kopš tās dienas ir pagājuši 13 mēneši un Jūsu priekšā ir pilnīgi cits cilvēks.

Man ir cits vārds, uzvārds. Laimīgi precējusies savos 27. Es nedzeru, nesmēķēju, neēdu gaļu, zivis, olas. Brīnišķīgi panesu glutēnu un laktozi.

Katru dienu es domāju par to, kā es varu būt labāks cilvēks, labāka sieviete, kā es varu nest labumu ārpus savas ģimenes.

Šo pēdējo laiku esmu klausījusies un lasījusi, un diskutējusi par to, kā cilvēkam būtu pareizi jādzīvo, pareizi ‘jāmenedžē’ dažādas dzīves sfēras tā, lai viņa dzīve būtu kā ceļš. Lai ir process, kustība.

Par to es rakstīšu savus blogus.

Jā, tie nebūs par pokeru, bet tie būs priekš pokera spēlētājiem. Un es patiesi ceru, ka jūs saprotat to, ka cilvēkam ir ne tikai fiziska, bet arī garīga veselība, un strādāšana pie tās ir nepieciešamība.

Man vēl īsti nav skaidrs, kādā formā tas viss būs, bet es centīšos laika gaitā asimilēties te, pierast pie šīs lapas vibrācijām un rakstīt jums saprotami un aktuāli. Visiem gan izpatikt nebūs iespējams tāpat.

Noteikti ir daļa, kam ir interesē vairāk lasīt par izspēlēm, stratēģiju, tilta kontroli. Noteikti būs autori, kas par to rakstīs. Es nē. Šajā kuhņā jau esmu ilgi, par to visu jau ir rakstīts, un, atklāti sakot, mani tas garlaiko. Par to arī daudz viskautkur ir angliski un krieviski, un tad tā neoriģināli sanāk atkal to pašu malt.

Es atvainojos par to, ka šie iepriekšējie pāris blogi bija tādi, kādi viņi bija. Ne visi tos saprata. Tie bija vairāk veltīti cilvēkiem, kas mani pazīst, un te tādu ir samērā maz, ņemot vērā, ka ipokerlv nekad īpaši aktīva neesmu bijusi, un vispār pokera spēlētāju rindas ir pamainījušās.

Lai vai kā, ar dvēseles izvemšanu tiem nebija nekāda sakara. Un es nekādā gadījumā negribēju pateikt ar tiem, ka tas vai šitais ir slikts. Tā ir tikai un vienīgi patiesība, un tā vienkārši Ir, bez nekādas krāsas vai smaržas. Un neapšaubāmi pašlaik par visiem tiem faktiem es jūtos pilnīgi citādāk. Taču es rakstīju tos noteiktā noskaņojumā, lai nodotu to atmosfēru, kas valdīja tajā mirklī, pagātnē. Es nepretendēju uz augsto mākslu, tomēr tā ir mana radošā izpausme.

Kāpēc man ir jāuzskaita 10 varianti, kā cilvēkam var nejauki gadīties? Es nelecos, es mēģinu saprast šo jautājumu no visas sirds, goda vārds. Un daļēji es saprotu, jo man arī neaiziet, teiksim, kāpēc rakstnieks X apraksta 3 lapas birzi vai pļavu. Tāpēc es nelasu daiļliteratūru, nav mans žanrs. Kas attiecas uz negatīvismu… Citam patīk Beyonce, citam Armands. Ir dabīgi klausīties to, kas tev patīk, un nešūties par to, kas neatbilst tavai gaumei. Vai ne?

Tātad. Ar šiem blogiem es gribēju iepazīstināt ar savu stāstu arī tos, kas mani nepazīst. Jo redziet, man pašai nepatīk ‘pareizie’. Pirms pārāk neilga brīža es pati biju gatava iespļaut sejā jebkuram nesmēķētājam, paprasīt veģetārieti pārsēsties prom no mana pusdienu galda, un mana sociālā dzīve bez alkohola nebija iedomājama. Un, piemēram, tagad kāds ne no kurienes pēkšņi sāk rakstīt: „Labdien, es solīds pilsonis ar perfektu biogrāfiju tagad jums mācīšu, kā ir jādzīvo”. Mhm, kā tad. Bet, ko tu vari man iemācīt, ja tu neesi bijis tur, kur es esmu bijusi?

Nu ja. Es vienkārši gribēju pateikt, ka es esmu tāda pati kā Jūs.

Ar mīlestību,

Allofme

http://www.youtube.com/watch?v=WJwt293-oH0

Šim rakstam ir 20 komentāri

    eddie - 16.04.2014

    10/10 :)

    agaa22 - 16.04.2014

    Man patīk Tava rakstīšanas vieglā, bet daudzveidīgā valoda. Gaidu turpinājumu!

    alvisr - 16.04.2014

    Keep ’em coming :)

    bardaks86 - 16.04.2014

    parasti es nekad nelasu vairāk par vienu rindkopu,bet šis blogs patiešām ir labs…piesēdos pie pc ar kafiju un izlasiju kā saka ”vienā elpas vilcienā”,aizmirsās pavisam ka uztaisiju kafiju (tagad jādzer auksta)
    nākošo epizodi gaidu tāpat kā savus mīļākos seriālus…good job 😉
    p.s piekritīšu agaa22

    allofme - 18.04.2014

    Paldies visiem. Ļoti patīkami.
    Sveicieni meitenēm! 😉
    Jap, atstāšu seriāla formātā, tā laikam būs vissakarīgāk. Paldies par ideju.

    kraukliz - 23.04.2014

    Ir ļooti labs seriāls!! 😉 Bet mani baigi interesē, no kā Tu pārtiec? Zaļumi, graudaugi, rieksti, kas vēl?

    allofme - 23.04.2014

    Par diētu noteikti būs vesels blogs kaut kad vēlāk.
    Ēdu visu izņemot līķus un abortus. Īpaši neiespringstu par uzturvielām, vitamīniem, minerāliem utt. Jo mēs jau barojam patiesībā savu psihisko ķermeni nevis fizisko, jo, ja tā nebūtu, resnam cilvēkam vajadzētu nedēļu vismaz negribēt ēst. Bet nu tas ir garš stāsts. Later.

    allofme - 23.04.2014

    par to, ko ēd https://www.youtube.com/watch?v=Te1N5gOST2o

    uzbrukums - 28.04.2014

    ”Jo mēs jau barojam patiesībā savu psihisko ķermeni nevis fizisko, jo, ja tā nebūtu, resnam cilvēkam vajadzētu nedēļu vismaz negribēt ēst. Bet nu tas ir garš stāsts. ”

    Tas nu gan ir diezgan nepareizi :)

    allofme - 29.04.2014

    Ir cilvēki, kam ir bitītes apziņa, tie meklē medu. Ir cilvēki, kam ir mušas apziņa….

    uzbrukums - 29.04.2014

    Apzinos, kāda ir tava filozofija, bet man kā cilvēkam, kurš ir interesējies par uzturu, tuvāks ir teiciens ”veselā miesā vesels gars”. Pilnvērtīgs uzturs nodrošinās labāku ķermeņa funkcionalitāti, tajā skaitā uzlabos smadzeņu darbību. Tās ir zinātniski pierādītas un fundamentālas lietas, kuru apstrīdēšana makes no sense. Psihiskais ķermenis ir atkarīgs no fiziskā ķermeņa, patiesībā tos grūti nodalīt, jo smadzenes (tās nodrošina psihisko ķermeni) taču arī ir fiziskā ķermeņa sastāvdaļa, līdz ar to sanāk viens kopums. Regulāra ēšana nepieciešama organisma funkcijām un mēs barojam fizisko ķermeni. Tavas uzņemtās kcal neaizies uz tavu iztēli vai garīgumu, bet gan ķermenim, tajā skaitā smadzenēm, kas nodrošinās, lai arī prāts turpinātu darboties nepieciešamajās sliedēs. Resnais nedēļu neēdot, riskē iedzīvoties veselības problēmās (uzreiz saku, ka pie vainas nav psihe, garīgās vērtības). Pasaki to resnā muskuļiem, nierēm, aknām, ka īstenībā ēst viņam nevajag, jo viņš jau pietiekami ēdis iepriekšējā nedēļā.
    Nezinu, kā ēd tieši tu, var jau būt, ka diētā ”pa lielam” viss ok, un šo to esi interesējusies. Nezinošs cilvēks, izslēdzot no savas diētas gaļu, riskē ar to, ka pietiekami nenodrošinās organismu ar olbaltumvielām un B vitamīniem – tās un tie ir ĻOTI svarīgi!!!!!! Tāpēc tieši veģetāriešiem un vegāniem ir nepieciešams sekot līdzi produktu uzturvērtībai, lai neaplaupītu sevi.

Pievienot komentāru