Mūsu blogs

True Story Bro S01E04

23.04.2014 admin 7

Allofme. True story bro. 4. daļa. Karma.

 

Karma liek citiem cilvēkiem uz tevi reaģēt noteiktā veidā. Labi vai slikti. To var novērot katrs pats, ar loģikas palīdzību atrast tajā sistēmu, pieņemt to, un, ja vajag, adjustēties.

Es, piemēram, cilvēkiem sākumā nepatīku. Vienmēr. Kopš pirmo reizi izgāju paspēlēties pagalmā. Katru reizi, kad es atveru muti, dabūju pretī negāciju un nolieguma vilni. Es reāli baigi agrā vecumā zināju, kā rodas bērni. Jūs spējat iedomāties, kāda bija citu bērnu reakcija, kad es centos šiem atklāt šo šokējošo patiesību par viņu izcelsmi? Viņi tam nebija gatavi. Droši vien padomāja, ka esmu kaut kāda jocīga izlecēja, jo, būsim reāli, mana patiesība izklausījās pēc zinātniskās fantastikas nesagatavotām ausīm. Un tā visu dzīvi līdz pat šodienai.

Savukārt, šodien es gribu parunāt par karmu, jo tajā brīdī, kad vēroju manu kaimiņu nākam mājās, tas bija tas, ko es ieraudzīju.

Mēs parasti domājam (ja vispār domājam) par karmu vienas dzīves kontekstā. Nekas nav par brīvu, nekas nepaliek nepamanīts. No sērijas ‘šodien pazaudēsi, rīt atradīsi’. Dažreiz kādu nolamājam galvā, pēc brīža atsitam kāju. Sistēma darbojas. Arī lielākos laika periodos. Mēs izpalīdzam, mums izpalīdz, mēs pametam, mūs pamet utt.

Tas, par ko vairums nedomā mūsdienu kultūras dēļ, ir karma no iepriekšējas dzīves. Mēs visi atnākam te ar bagāžu. Dažreiz notiek lietas, kurām vienas dzīves kontekstā nav nekāda loģiskā izskaidrojuma. Kā piemērā ar maniem kaimiņiem.

Tu spēlē pokeru. Zaudē. Agrāk vai vēlāk tu sāc vainot sevi. Tā ir iedomība. Bet kā? Mums parasti liekas, ka iedomība iet roku rokā ar sasniegumiem… Nē, nē, nē. Iedomība ir tas, ka mēs domājam, ka mēs kontrolējam savu dzīvi. Patiesībā neko mēs nekontrolējam. Bet kā? Man bija grūtības, es tās pārvarēju, tās nedevās projām pašas. Nē, nē, nē. Padomājiet, ko mēs paši varam? Mēs pat nevaram 1 eiro uz ielas atrast no tā vien, ka mēs to vēlamies. Kāds vēlas atrast darbu, kas viņam patiktu. Kāds vēlas atrast uzticamu draugu. Kāds vēlas atrast otru pusīti. No tā, vai mēs meklējam aktīvi, nekas nemainās. Ja to paredz mūsu karma, tad vienā brīdī mums tas tiks iedots tāpat. Ja nē – sorry.

Dažreiz mūsu karma gan sakrīt ar mūsu vēlmēm. True story bro. Viens krievu midsteiku regs, praktisks cilvēks būdams, nodomāja: „Nauda man ir, vajag sievu”. Pats viņš no Pēterburgas. Dzīvojot lielā pilsētā viņš saprata, ka meitenes te dzenas tikai pēc materiālā un ārējā, un arī ģimenes dzīvei vajadzīgās sievietes īpašības vai vismaz pienācīga audzināšana tām nav. Tā viņš sakravāja koferi un devās meklēt sievu dzimtenes mazākās pilsētās un ciemos. Katrā vietā viņš palika aptuveni nedēļu, dzīvoja viesnīcā, graindoja un ik pa laikam gāja pastaigāties pa rajonu, kur cerēja ieraudzīt savu liktenīgo sievieti. Negribu samelot, bet šķiet, ka šādi viņš ceļoja mēnešus divus. Nav svarīgi. Taču meiteni viņš atrada. Aizveda pie sevis, tad pa Eiropu, tad uz Taizemi uz palikšanu. Gadās arī tā. (Tur gan bija meksikāņu gaumē stāsts – viņam iepatikās viena meitene, bet tā, ar kuru viņš kopā ir, ir tās meitenes dvīņu māsa, jo tā viņa oriģinālā simpātija laikam viņu nobrāķēja… Es tik smalki nemaz nezinu.)

Mēs neko nekontrolējam. Savu dzīvi mēs varam ietekmēt tikpat daudz kā norises mūsu organismā. Kaut ko ieliekam iekšā, kaut kas iznāk ārā, bet tur pa vidu vēl notiek daudz prātam neaptveramas lietiņas. Un, pat apzinoties to, mums joprojām paliek ilūzija par kontroli. Atklāj mums audzēju, piemēram. Reakcija – Šoks! Kā tā? Nevar būt. Es taču to nebiju savā dzīvē ieplānojis!

Šo to gan mēs ietekmēt varam, ja izdarām dzīvē pareizas izvēles. Problēma ir tikai tāda, ka apkārt valda aplams priekšstats par tādu jēdzienu kā izvēles brīvība. Piemēram, jums sāp kakls un sagribas saldējumu, jūs to nopērkat un apēdat. Vai jūs esat izdarījis izvēli? Nē. Jūs sekojāt savai iegribai. Izvēle būtu, ja jūs atteiktos no saldējuma, jo jums ir zināšanas par to, ka tas šajā brīdī nav jums veselīgi. Tas pats stāsts ar smēķēšanu, dzeršanu, krāpšanu. Bet tas vēl nav tas interesantākais. Cilvēka prāts darbojas tā, ka pakļaujoties savai iegribai vienreiz, notiek sekojošais: jums sāk likties, ka tas nemaz nebija TIK slikti, vismaz šajā jūsu izņēmuma gadījumā. Tad rodas tendence šādi rīkoties, izveidojas jauni ieradumi. Piemēram, vienā dienā jūs neaizejat laicīgi gulēt, jo tiltojāt, vajadzēja atsisties, nenāca miegs, iznāca seriālam jauna epizode… Iemesli attaisnojoši, ne jau katru dienu šitā ieswingo. Guļam līdz pusdienlaikam. Tad izrādās, ka vakaros ir labākas spēles nekā pa dienu un naktī vēl saldākas. Un tad tu attopies, ka mēnesi jau sauli neesi redzējis.

Karma ir it viss jums apkārt un iekšā. Jūsu mamma, draugi, rajons, darba vieta, iespējas, grūtības, talanti, domas, idejas, vēlmes, bailes, šaubas, plāni, sapņi. Viens variants ir būt peškai savas karmas rokās un vērot, kur tā jūs aizvedīs. Otrs – kaut ko darīt.

http://www.youtube.com/watch?v=Z1GgBUwPDhw

 

Šim rakstam ir 7 komentāri

    jsunshine - 23.04.2014

    Foršs blogs!

    fragmacc - 23.04.2014

    Jā, cilvēki tiešām nesaprot CIK daudz ir nejaušības (random) bāzēts. Liekas, ka gandrīz viss līdz savai robežai. Racionalizēšana izdošanās/baudas/labu emociju rezultātā arī ir baigā problēma, specifiski, pret atkarībam/sliktiem ieradumiem vājiem cilvēkiem.

    Paldies par blogiem! :)

    allofme - 23.04.2014

    Paldies, jsunshine.
    Lūdzu, fragmacc. Jā, protams, racionalizēšana laba runa rezultātā rada vēl lielākas ilūzijas. Vairāk enerģijas rada vairāk spriedzes, lielāka atbildība, bēdīgākas sekas. Nu ja. Taču es sevī neatrodu atbildi pagaidām uz to, kā lai cilvēks, teiksim, 20 gados, kad viņš jau tāpat visu mūžu klusībā domājis, ka viņš ir labāks par citiem, un te nu ir izrādījies, ka točn’ ir krutāks, pieņem to, ka tas ir tikai eksāmens, kas viņam jānoliek. Es ceru, ka es saprotami izteicos…. Nesanāk noformulēt.

    mikusrdb - 23.04.2014

    Cilvēku spēja savas neveiksmes skaidrot ar ārējiem faktoriem ir lieliska.
    Liekas, ka pēdējā laikā uzvaras laurus plūc karma.
    Varētu jau turpināt rakstīt par to, cik ļoti šāda veida trivializāciju vajadzētu aizliegt ar likumu, bet es to nedarīšu jo…
    lol, nav jēgas, tāpat viss ir ierakstīts zvaigznēs, enerģētikas laukā un nacistu zombiju apmetnē uz marsa.

    allofme - 25.04.2014

    Paldies par komentāru, mikusrdb. Šis komentārs lieliski izskaidro manu iepriekšējo komentāru – lūk to es mēģināju pateikt.
    Es saprotu, kā tu jūties. Tas ir pilnīgi normāli, un, kā jau teicu, es neredzu veidu, kā tu varētu justies savādāk. Lai tev veicas.

    agaa22 - 26.04.2014

    Patīk, arvien vairāk patīk!

    allofme - 29.04.2014

    ty ty.

Pievienot komentāru