Mūsu blogs

True Story Bro S01E08

26.05.2014 admin 27

Allofme. True Story Bro. 8.daļa.

Martā apmeklēju sieviešu dienai veltītu turnīru @Olympic. Sanāca nedaudz ar Agu parunāties… Ka nevar saprast, vai tas pokers ir īstais, vai apnicis, vai gribas kaut ko pamainīt. Daudzi no mums ar šo sajūtu ir saskārušies. Gan meitenes, gan puiši, gan pokerā, gan ārpus tā. Tikai puišiem un meitenēm tam ir atšķirīgi iemesli.

Sievietes atšķiras no vīriešiem. To mēs it kā saprotam, bet ļoti aptuveni. Par šo to var pasmieties skatoties romantiskās komēdijas, tas daudz maz arī viss. Kad cilvēkiem rodas iespēja veidot attiecības, tie nonāk vienā dzīvojamā platībā, tad sākas problēmas. Un kādi vairums iemesli strīdiem? Tādi, ka vīrietis pārsteidzošā kārtā uzvedas kā vīrietis un sieviete uzvedas kā sieviete. Mums tas ir absolūts pārsteigums, lai kāda dzimuma pārstāvis mēs arī būtu, un mēs neprotam adekvāti reaģēt. Protams, pokera spēlētājiem attiecību tēma noteikti nav interesanta, tāpēc ejam tālāk.

Nedaudz no zinātniskās fantastikas tēmas, uz kā būs balstīts tālākais. Īsumā – mums ir smalkais ķermenis, patīk jums tas vai nē, un šim te smalkajam ķermenim ir kanāli. Kreisajā pusē sievišķais un labajā vīrišķais. Sievietēm jābaro tas sievišķais kanāls ar sievišķīgām rīcībām un tas tai nodrošina veselību, skaistumu. Un attiecīgi vīriešiem tāda pati shēma. Ja aiziet uz nepareizo pusi, tad sākas problēmas. Nu tad, lūk…

Sieviete ir radīta priekš attiecībām, ģimenes. Tur viņa atstrādā savu smago karmu un tur viņa saņem laimi. Par to mēs taču jau runājām – kur ir visvairāk prieka, tur ir visvairāk ciešanas. Bet mūsdienās, kas notiek… Skola, augstskola, darbs. Visa enerģija aiziet uz labo pusi. Kārnas, bālas, ar hormonālām un ginekoloģiskām problēmām, neprecētas – tāds ir rezultāts.

Sievietei darbs ir vajadzīgs tādēļ, lai tā varētu atpūsties no personīgas dzīves. Darbā tai ir vieglāk. Padomājiet loģiski – sieviete sāk strādāt, uzreiz ar visiem sadraudzējas, var pielāgoties visiem, atrast risinājumus, kompromisus. Un kādi mājās kompromisi? Tie, kam ir pieredze, tie zina – mājās viss notiek tā, kā grib sieviete, jo tā ir viņas teritorija. Tapetes ar puķītēm, gulta mīksta. Sieviete nav radīta darbam. Kādas ir sievietes prasības pret darbu? Lai ir blakus normāls spotiņš, kur paēst, lai var parunāties, lai ar kolēģiem un vadību ir normālas attiecības… Bet tam ar darbu kā tādu nav nekādas saistības.

Sievietes un vīrieši degradē atšķirīgi. Sieviete degradē strādājot. Tas bez pārmetumiem, es no savas pieredzes. Tik degradētu personu kā Es jums būtu grūti atrast :) Bet neko, jācīnās. Tātad, kad sieviete darbam pievērš pārāk lielu nozīmi, notiek sekojošais: viņa daudz strādā, sanāk un baigi patīk, tad palēnām uzkrājas nogurums, tad apnīk strādāt, tad liekas, ka šis darbs nav priekš manis, nav mana lietiņa, tad sāk strādāt citā vietā vai apgūt citu profesiju, un tā pa apli līdz bezgalībai.

Sievietei ir jābūt sievietei. Tā rada dzīvību un to uztur. Sievietei ir jāmācās mīlēt un jāmācās uzturēt tuvas attiecības – jāapsveic visi svētkos, jāzvana, jāraksta vēstules, kā iet, jārunā par savām sajūtām. Un šī ir patiesība, kas man personīgi ļoti nepatīk. Es saprotu ar saprātu, ka ir tā, bet visas manas šūnas protestē, jo man ir vieglāk pāriet otrā ielas pusē, nekā sasveicināties ar pretī nākošu vecu paziņu, jo, ja nu viņš gribēs runāties, man taču vispār neinteresē šādas sarunas, un tā apsveikšana svētkos vispār ir kaut kāds absurds, un cilvēki, kas draugos kartiņas un puķītes viens otram sūta, ir totāli jocīgi, kāpēc kādam vajadzētu to darīt. Štrunts ar veģetārismu, es būtu gatava atteikties vēl no puses savas ēdienkartes, ja dziņa pēc sasniegumiem neņemtu man nost veselību, vai vismaz ja saule lektu ap pusdienlaiku. Bet te nu es esmu, rakstu šo blogu… Tā ka nebrīnieties, ja saņemat no manis kādu kartīti nākotnē.

Vīrietis ir radīts ārējai, sociālajai darbībai, pasaules izzināšanai, darbam, sasniegumiem, gribasspēka attīstīšanai. Viņa liktenis ir darbībā, darbā. Mājās normālam vīrietim piekāpties nesagādā nekādas problēmas, bet darbā ir citādāk. Vīrietim darbā notiek ļoti dziļas lietas, viņš nevar to uztvert ar tādu flirtējošu hihi-haha attieksmi. Priekšnieks vienmēr ir p***is un padotie vienmēr ir alkatīgie p***ri. Savukārt, mājās vīrietis atpūšas, viņš neģenerē mīlestības enerģiju, bet vienkārši saņem to no sievietes. Bet to arī jāmāk balansēt, jo tās var būt lamatas – kas par daudz, tas par skādi.

Vīrietim ir 2 režīmi – ieslēgts vai izslēgts. Kā pasakās – vai nu karo vai guļ uz krāsns. Un kad viņš guļ uz krāsns, tad enerģija aiziet uz kreiso pusi. Šis ir stāsts par vīrieša degradācijas ceļu. Ja vīrietim nav sasniegumu, viņa prāts pārslēdzās uz domām par TO, un tā ir pirmā vīriešu degradācijas pakāpe. Otrā ir slinkums, negribas strādāt, negribas meklēt darbu. Atrodas argumenti darba nemeklēšanai, perspektīvas sēdēšanai mājās, jo nekur nemaksā tik, cik esi pelnījis, un visi priekšnieki pārzina lietas sliktāk par Hero, tā ka no tiem pat nevar neko iemācīties, kamēr strādā par kapeikām. Nu nav cienīga darba! Nav! Bet tas nav vīrieša dabā atrasties šādā režīmā, tāpēc viņa psihe no tā pārgurst, un rodas vajadzība pastāvīgi noņemt spriedzi. Trešā degradācijas pakāpe – seriāli, datorspēles un sliktāk.

Ja cilvēkam nav zināšanas par to, kā ir jādzīvo, viņš dzīvo tā, kā ir vieglāk. True story bro.

 

Puiši! Strādājat ar sevi, sportojiet, mācieties, apgūstat jaunas lietas, attīstiet savu raksturu, kļūstiet par cienījamu cilvēku… Meitenes! Cepiet kūkas, ejat ciemos, paņemiet no patversmes kādu kaķīti vai sunīti, smaidiet… Viss pārējais atnāks pats.

 

 

Šim rakstam ir 27 komentāri

    andrisl - 27.05.2014

    te nu gribi vai negribi būs jāskatās, kā tu par šo visu domāsi pēc nu teiksim 10 gadiem :)
    Mazliet gribētos psiholoģiski aplūkot Tevis rakstītos 8 rakstus- kaut kas tomēr te ir zemtekstā- patīk tas vai nē. Kaut kur te slēpjas problēmas.
    Man pašam ar dzīvē gājis kā pa raibo elli un dzīve nekad nav žēlojusi. Vislabāk galīgi grūtā brīdī palīdzēja pusotru gadu ilga psihoanalīze pie profesionāla psihiatra- kārtīgi izķidāju savu personību no mazotnes līdz tam brīdim un daudz ko bēniņos noliku pie vietas. Bet karmām, veģetārismam un daudzām citām lietām es personiski neticu joprojām – manā dzīvē tam visam nav vietas- vismaz pagaidām- nekad jau nevar teikt nekad.
    Katrā ziņā šādi blogi ir interesanta lasāmviela- ar interesi gaidīšu, kas jauns radīsies

    allofme - 27.05.2014

    Paldies tiem, kam patīk un kas sūta man pozitīvas vibrācijas. Tiešām paldies. Es sūtu jums pretī!!! :)
    Kalnietim:
    Manus blogus komentē ne tikai te, bet arī privāti, un ik pa laikam (lasīt:pēc katra bloga) skeptiski uzprasa, kāds tam sakars ar pokeru. Es domāju, ka attiecības interesē visiem bez izņēmuma, taču man nav vēlmes uzņemt uz sevi vēl vairāk sūdu, kas konstanti jau tāpat lido manā virzienā skepses formā.
    AndrimL:
    Nav jāgaida 10 gadi. Es jau šodien par daudz ko domāju savādāk. Tā tas notiek un tas ir pilnīgi normāli – to pat varētu nosaukt par zinātnisku pieeju. Katru gadu šie pierāda, ka kaut kas točno ir tā un nekā savādāk.
    Problēmas man ir. Tev ir. Visiem ir. Ja kādam nav, atsaucieties.
    Peace!

    kalnietis - 03.06.2014

    Vai mans pazudušais komentārs nozīmē oficiālu cenzūru šajā vietnē?

    kraukliz - 04.06.2014

    nenozīmē gan, jo pazuda vairāki komenti. arī mans, un citi pozitīvie.

    allofme - 04.06.2014

    Jāprasa fragmaccam, man šādu pilnvaru nav.

    kalnietis - 04.06.2014

    Skaidrs, paldies. Komentāru pazušana būtiski traucē mana ļaunā tēla veidošanas plānam.

Pievienot komentāru