Mūsu blogs

True Story Bro S01E10

11.06.2014 admin 16

Allofme. True Story Bro. Pēdējā sērija! Atbildes.

Pirms kāda laika es skatījos video, neatceros @youtube vai kur citur, par to, ka zinātnieki izpētījuši, ka cilvēkiem tāpat kā skudrām ir kolektīva apziņa. Piemēram, ja 1000 cilvēkiem paprasa, kāds ir attālums no Rīgas līdz Maskavai vai no Romas līdz Ņujorkai, tad katrs atsevišķi viņi, protams, to nezinās, bet viņu minējumu vidējais aritmētiskais būs tuvs patiesībai.

Kad es biju mazāka, tad bieži dažādiem cilvēkiem prasīju, kāda viņuprāt ir dzīves jēga. Atbildes varēja iedalīt divās daļās: 1) bērni, vairošanās, dzimtas turpināšana 2) būt laimīgam. Protams, katrs to bija domājis pilnīgi citādāk. Un tagad tas ir beidzot salicies kopā. Sunsay solistam vienā intervija prasīja par viņa ex grupas 5nizza, kuru daudzi no jums noteikti ir dzirdējuši, tekstiem. Vai tā ir dzeja? Vārdi, kas labi skan kopā? Tur ir kopēja ideja? Dziļa jēga? Sun atbildēja, ka viņš tekstus raksta meditatīvā stāvoklī, tie paši atnāk. Viņš tos saprot pa savam un tas ir normāli, ka citi cilvēki viņus saprot arī pa savam – atbilstoši savam attīstības līmenim, un ka noteikti ir kāds, kas ir vairāk garīgi attīstījies par pašu Sunu un viņa tekstus izprot vēl dziļāk nekā viņš pats.

To, ka dzīves jēga ir vairošanos, man toreiz galīgi negribējās pieņemt. Bet laimīgi grib būt pilnīgi visi! Kā saka mūsu Latvijas Šiva – neviens pasaulē negrib būt nabags, vecs, slims vai resns. Taču dzīve ir ciešanu pilna – varbūt tev pietrūkst nauda pārējai augstākā limitā, varbūt kaimiņi skaļi klausās mūziku, varbūt kāds tevi aprunā, varbūt kāds tevi tracina, varbūt tev veidojas karpālais tunelis, varbūt tev ir vientuļi. Jebkuri laimes meklējumi agrāk vai vēlāk noved pie sapratnes, ka laime ir iekšā nevis ārā, bet parasti vajag divreiz vairāk laika, lai saprastu, ka arī ciešanas ir iekšā nevis ārā. Mēs esam atnākuši uz šo pasauli ciest, bet ne tāpēc, ka Zeme ir moku kambaris un kāds mūs te ir atsūtījis, lai pasmietos par mūsu nelaimēm. Mēs esam atnākuši ciest, jo mēs visi esam atkarīgi no ciešanām kā drūmākie nariki. Kāpēc mēs tiltojam, nequitojam laicīgi – izbaudām ciešanas. Kāpēc tev nepatīk Anniņa, kas tevi mīl un uzticīgi gaida, bet patīk Grietiņa, kura visam rajončikam ir iedevusi. Kāpēc dzīvē vienmēr ir tā, ka kaut kas nav kārtībā? Turīgs, veselīgs, bet vientuļš; precēts, nodrošināts, bet slims; vesels, attiecībās un downstrīkā. Tāpēc ka mums iekšā sevī dziļi dziļi sēž tas, ka mēs esam grēcīgi un neesam pelnījuši būt līdz galam laimīgi. Kā rezultāts tam mums arī rodas jautājumi, kā ir, vai tas un tas ir slikti vai labi? No bērnības mums ir ielikta šī dualitāte, kas jebkurai lietai, darbībai, būtnei vai domai piešķir baltu vai melnu krāsu.

Viena lieta ir mācīties un saprast, kā pareizi dzīvot un attīstīties, un bez stresa lēnām mainīt sevi, peldot pa straumi. Pavisam cita – sisties histērijā par to, ka tas ir labi un tas nav. Vai dzert ir labi? Nu ok, nav labi. Kas no tā izriet? A) var iešūt ampulu un domāt, ka visi, kas dzer ir deģenerāti, kas ar savu esamību piemēslo mūsu kulturālo vidi B) var domāt, ka dzert ir slikti, tā mēs visi iekšā patiesībā domājam, un turpināt periodiski iedzert, atslābināties, noņemt stresu, un tādējādi krāt šo te grēku, ko mēs paši esam savā galvā radījuši ar pretstatu domāšanu, kas agrāk vai vēlāk materializēsies ciešanās vai slimībās C) dabūt sevī neitralitātes sajūtu attiecībā pret alkoholu, var dzert, var nedzert, varbūt vēl nevar nedzert, nu a ko padarīsi, vajag attīrīt sevi caur to, ko konkrēti Tu vari. Varbūt tev nav grūti celties līdz ar saullēktu – feini, tas būs tavs veids, kā uzsākt sava likteņa mainīšanu. Varbūt var no sarkanās gaļas atteikties, kas vairumā gadījumu nav grūti. Varbūt var sesijas laikā klausīties nevis savu parasto playlisti, bet ragas (ierakstiet @youtube Raga), kas arī ir reāls dzīves mainīšanas instruments. Neko no tā nevar? Ok, that’s cool. Piespied sevi ziedot naudu vai mantu. Vienkārši noziedo organizācijai, projektam, kas tev liekas, ka makes sense, šodien 10euro, pēc nedēļas 20euro, pēc mēneša 100euro, vienkārši atrauj no sevis un atdod. Savu vecu vēl funkcionējošu datoru, kurš, kā tev liekas, var kādreiz noderēt, var uz kādu bērnu namu aizvest vai uz vietējo sociālo dienestu, tie atradīs, kam atdot. Savu skapi var iztīrīt galu galā.

Mums patīk domāt, ka pokers ir slikts. Mums vispār patīk atrast visur slikto un mēs to saucam par reālu skatīšanos uz lietām vai skepsi. Iekšā mūsos ir daudz visādas bailes, kompleksi, un mūsu svētais pienākums ir nelaist tos ārā(!!!), jo mēs esam šeit atnākuši vairot labestību, mīlestību, prieku. Man brīžiem šķiet, ka daudzi ir slimi ar to kaiti, ko mēdz rādīt amerikāņu filmās, kad cilvēks periodiski nekontrolējami spļauj ārā lamu vārdus, tikai pie mums visi vemj savas bailes un šaubas pa labi un pa kreisi. *-Rakstīšu blogu valuebetā –Tevi tur neviens nesapratīs**-Mācos masāžas –Masieriem standartā pašiem ar muguru dirsā**-Izdošu mūzikas albūmu –Domā, ka to kāds pirks?**-Precos –Kad apprecas, attiecības pasliktinās** -Gribu daudz bērnus –Tev pietiks naudas viņus izaudzināt?**-Zāles X palīdzēja –Gan jau placebo efekts* utt utjp. Saproti, tas, ka tu šodien cīgu uzpīpē vai iedzer, vai tetovējumu uztaisi, tas jau īstenībā lielajā distancē ir samērā nesvarīgi, bet, ja tu kādam ar saviem tekstiem esi nositis entuziasmu, sašūpoji ticību, iesēji šaubas, tev 100 punkti ar savām asarām būs par to jāmaksā. Kā tas darbojas? Piemēram… Sāc mācīties pie Fragmacca vai kāda cita coucha, sāc vinnēt, pēc tam parunājies ar kādu ‘gudru’ cilvēku, tas tev atklāj, ka ir atsauksmes, ka couch slikti māca vai pats ir zaudējošs, nu un viss – nākamreiz tev couch kaut ko stāsta, bet tu peldi. Nenoticēji jau ‘labvēlim’, bet kaut kas aizķērās un sirds nepieņem, apšauba coucha doto informāciju, viņa zināšanas, enerģētika pārstāj tev palīdzēt. Tas vēl tā, bet, ja runa ir par fizisku vai psiholoģisku veselību, ticību, kopienu, tad viss ir daudz nopietnāk. Tāpēc, ja kāds iet pie psihoterapeita un viņam tas palīdz, tad vajag māt ar galvu un klusēt, ja kādam palīdz joga, tad vajag māt ar galvu un klusēt, ja kādam palīdz burve, kas mežā dzīvo, tad vajag māt ar galvu un klusēt. Tad varbūt pēc kāda laika, ja šito shēmu apgūsi, tev parādīsies iekšējs spēks pateikt otram cilvēkam: „Man prieks par Tevi! Lai Tev dzīvē veicas!”

Paldies, ka lasījāt, ka atbalstījāt, jūs noteikti dabūsiet atbalstu, kad jums tas būs vajadzīgs, ka kritizējāt, man tas ļoti palīdzēja, izkristalizējās tas, pie kā vēl vajag piestrādāt. Es patiesi ceru, ka jums bija interesanti. Ja, pateicoties maniem blogiem, jūs kaut uz mirkli aizdomājāties par lietās, kas ir ārpus jūsu rutīnas, tad šie blogi ir nesuši labumu. Ja vēlaties, varat man rakstīt, varam iepazīties, tas var izvērsties abpusēji patīkami un noderīgi. Pazūdu uz nenoteiktu laiku.

Namaste Bitches !

 

 

Šim rakstam ir 16 komentāri

    fragmacc - 17.06.2014

    Es ceru, ka tas par to coacha lietu ir tikai piemērs, kurā neveiksmīgi ir mans vārds iepīts 😀

    Negribu atkārtoties, bet ja cilvēkam ir jāizrok bedre vai jāuztaisa šķūnītis, kas kā darbība ir totāli vienkārša un ir visu lietu pamatā (tīri buildupa un primitīvisma ziņā, kas veido kompleksākus procesus tālākejot), tad tur ir p**uj Tu tici dievam vai esi garīgi apgaismots vai nē – Tev tas ir jāizdara un viss.

    Šis citāts ir no fooled by randomness
    “Many people were capable of the most complex calculation with utmost rigor when it came to equations, but were totally incapable of solving a problem with the smallest connection to reality; it was if they understood the letter but not the spirit of the math”

    Verdikts -> darīt, bet dienas beigās pārdomāt un būt godīgam/labam/utt pret sevi/pasauli.

    allofme - 18.06.2014

    Fragmacc! Tu esi amazing cilvēks ar lielu potenciālu! Zini kāpēc? Tu lasi manu blogu! Es tavā vietā nelasītu :)

Pievienot komentāru